Caurām naktīm skatos filmas par tuvām un tālām ciltīm, man nav miera.
Dažādas ādas krāsas, acu skatieni, dziesmas, ritmi, pēdas ar rotām, bez rotām, krūtis vaļā – spicas, nokarenas, varenas, mazītiņas, ar bērniem pie krūtsgala vai krellēm krūšu bedrītēs. Man nav miera, es gribu zināt un just, cik dažādi pasaulē jūt, sajūt, dejo, kustas, mīlējas, dzemdē, iekaro un iekāro.
Skan, ņirb, dun man acu priekšā – viens video pēc otra, viena bilde pēc otras.
Amazones džungļos izskūtas pieres, lai varētu salipināt reta putna dūnas skaistā, baltā diadēmā. Vīrieši, kam ap locekļiem apvītas retu niedru bantes, ko noņem tikai tad, kad mazgājas, nokārtojas vai mīlējas. Āfrikas smiltīs ar humusu uzaudzēti milzu sieviešu dibeni, jo tikai tā skaitās skaisti. Brīvas, nebrīvas attiecības, no klitoru nogriešanas līdz visu cilts vīriešu pienākumam apmierināt katru sievieti, kas vien pakustina mazo pirkstiņu.
Mūsu pašu, latviešu tautasdziesmas, kas pilnas ar skaidriem, bet aizmirstiem kodiem – gaiļi, kas dzied un modina līgaviņu, un straujas upes. Kumeļi un rasa. Mūsu pašu tatastērpi, kuros zeķes tapa sietas ap kāju ar bezgala skaistām un izrakstītām prievītēm (jā, jā tām pašām, kuras Latvijas Neatkarības atgūšanas gados deputāti un skolēni sēja ap kaklu). Papardes zieda meklējumi Jāņu naktī, ai!
Pasaules un mūsu pašu stāsti, leģendas, sapņojumi – tur viss ir, tur ir tik daudz, ko mācīties, ko iegūt, ko atcerēties. Vai mēs maz klausāmies šajos stāstos, vai mēs mācāmies no tā, ko ir mācījušies mūsu senči gadu tūkstošiem ilgi? Vai liekam puzli kopā, savienojot dažādās senču pieredzes, redzējumus, izpratnes?
Varbūt tieši tur – pagātnē, mantojumā slēpjas atbildes, mācības, norādes, kā uzplaukt, kā uzziedēt – pašam un kopā ar otru?
Bet varbūt esam jau gājuši uz priekšu un pa ceļam aptvēruši, ieguvuši ko jaunu, daudz vērtīgāku? Varbūt te, šodienā, un tur nākotnē mēs varēsim iztikt bez saiknes ar pagātni, bez stāstiem, kas nāk no kolektīvās apziņas dzīlēm?
Kas notiek šodien ar pasauli? Ko mums var iemācīt indiāņu dziedājums no Aivaskas ceremonijas? Aborigēnu sapņojumi? Psihoterapija, māksla, internets?
Kāda būs rītdiena?
Par to BUD BLOOM BLOSSOM dziļajā sarunā ar zemes māti PERUKUA, aktrisi Leonardu Ķesteri, politologu Pēteri Viņkeli, modes mežoni Iritu Tīraini – Pakalniņu, kūku burvi Lieni Tomsoni, psihoterapeiti Maiju Ozoliņu Molokailimu, ekscentriķi Brigitu Strodu, radio balsi Gustavu Terzenu un aromterapeiti Initu Krūmiņu.
Katrs caur savu perspektīvu, caur savu maņu – garšu, smaržu, tausti, redzi, ožu, laiku, temperatūru, gravitāciju runās par intimitātes rītdienu FUTURE TRENDS of INTIMACY.
Ja vēlies būt klāt – raksti uh@budbloomblossom.com. Un esi klāt piektdien, kādā burvīgā vietā Rīgas pašā sirdī no plkst. 19.00 – 21.00.
Es turpinu skatīties filmas, lasīt un saredzēt pasauli dziļāk, ai, cik dziļāk.
Comments