Šajā Varoņu nedēļā parunāsim par vīrišķību. Un par tās atribūtiku.
Ir svētki un mēs gribētu parunāties virspusēji par varonību, patriotismu, sadegt lāpas un žvadzināt zobenus. Bet ko gan patiesībā dziļākajos līmeņos nozīmē būt vīrietim? Būt sievietei? Johaidī, par šo mums nemāca dziļumu dziļumos neko.
Man ārkārtīgi patīk iedziļināties vārdos, to skanējumā, vēstījumā – jo vārds ir tapis no domas un tālāk rada darbus.
Šoreiz ieurbsimies sievišķības un vīrišķības redzamākajos vārdos – makstīs un zobenos. Maksts – tur nav nekādu lingvistisku sakritību, tas patiesi ir tas pats vārds, ar ko mēs apzīmējam vietu, kur iestūķēt zobenu. Tik tieši. Kādam Lāčplēsim ir ass zobens, kuru vajag kaut kur ielikt. Kāds ir asinskārs karotājs, kādam ir zobens, kāds iet, iekaro un uzvar. Un pēcāk savu zobenu ieliek makstī, sak, tagad miers.
Pirmā reakcija uz šo ir feministiski reibinoša – fui. Iekarotājs, maskulīnais ķēms! Ņems un šķērdīs te manu maigumu. Pat ja nešķērž – vai es kāda noliktava, vai? Formula, kas ir darbojusies gadu simtiem – vīrietis patriarhs, sieviete upuris, kas par spīti visam kaut kur nostūrī glabā savu sievišķību, intuīciju, mežonīgumu. Šī formula ir uh, cik dzīva, pat pēc visām seksuālajām un cita veida revolūcijām.
Bet vai patiesi kāds ir labāks? Varbūt, ka kādam ir jāiekaro tāpēc, ka kāds tā pa īstam nemaz nemāk viņu sagaidīt? Varbūt sievietes pašas ir pārpratušas savu lomu un gribētu būt nācējas nevis sagaidītājas?
Ja tomēr izdzer glāzi vīna un iedziļinās, mazliet nomierinās. Un iedomājas, kāds tad ir šis zobenu zobens – penis, ko liek makstī. Tad ne tikai rodas sapratne un piedošana par šo sākotnēji škietami neganto salīdzinājumu. Bet būvējas skaistas, brīnišķīgas bildes – par stingrumu un maigumu, par spēku un ievainojamību. Par lietu paradoksālo dabu – ka kaut kas reizē var būt tik ļoti spēku un varēšanu apliecinošs, bet arī tik bezgalīgi samtains un glāsmains.
Būt par maksti nemaz nav tik slikti. Tā ir mierpilna vieta, tas ir laiks, kad zobens nedara neko lieku, tas neposta pasauli, tas nebaro ego. Tieši otrādi – daudziem zobena nēsātājiem mīlēšanās ir vienīgā meditācija, vienīgais brīdis, kad tie kļūst brīvi. Vēl vairāk, tas ir vienīgais brīdis, kad ierocis var radīt ne tikai baudu, bet pat dzīvību.
Patiesībā būt par brīnšķīgu maksti nevis plānu, baiļpilnu zeķi skaistam, greznam penim prasa lielu, milzīgu drosmi un atteikšanos no bailēm. Tā ir sievišķības augstākā pilotāža. Spēju paskatīties tieši virsū – savam vīrietim, viņa kājstarpei, viņa varenumam. Ieraudzīt to, kāds tas ir patiesībā, atsakoties no mītiem, no bērnībā nesadzirdētiem vārdiem, stāstiem, stereotipiem, zemapziņas bildēm, vēlmes sevi nonicināt un apskaust otru.
Patiesībā pieņemt šos vārdus nozīmē izprast sievišķību un vīrišķību tās dziļākajā būtībā. Tas nozīmē no tēviņiem un mātītēm kļūt par vīriešiem un sievietēm.
Viņai ieraudzīt peni tā patiesajā, skaistajā gaismā nozīmē ieraudzīt sevi savā varenībā, jo tas ir brīdis, kad apjaušam pašas savu spēku. Tā ir brīvība nepakļauties, bet pieņemt un vienlaicīgi arī par to vīrieti nesodīt. Tā ir brīvība pateikt jā un nē, tagad darīsim šādi un tagad savādāk. Vai arī nedarīsim vispār. Tā ir mīlestība – ieraudzīt otra spēku, bet nenobīties.
Tikai tad, ja šim spēkam pretī sieviete liks savējo, tikai tad radīsies jauns, skaists Visums. Notiks saplūšana.
Viņam pašam ieraudzīt sevi, savu vīrišķību patiesajā gaismā nozīmē, ka vairs nav nepieciešams iekarot, nogalināt ar savu zobenu, atkal un atkal pierādot savu spēku. Ka ar savu atribūtiku var vienkārši ļoti mīlēt un ļauties, lai mīl.
Lai vai ko jums stāstītu pasaule, mīlēšanās nav cīņas lauks. Sievietes maksts ir veidota tā, lai apskautu peni. Un penis ir veidots tā, lai viņu patiešām kāds gaidītu. Galu galā, ja peņi būtu domāti, lai iekarotu, satriektu un uzvarētu, tie būtu veidoti no kaula.
Un, ja godīgi, mēs esam kā trakas pēc jūsu zobeniem – bet harmonijā ar kakla bedrītēm, bārdas rugājiem, pirkstiem, humoru. Un mēs patiešām regulāri ar karstiem viļņiem krūtīs un vēderā apskatam šādus blogus. Kā jūs tur sēžat, stāvat un paijājat:
skaties: dicksforgirls
Jūs esat tik skaisti. Lācplēši.
Comments