Bet, protams, ka izmēram ir nozīme.
Visam, kāds izskatās penis, kā tas liecas uz vienu vai otru pusi, kāda ir proporcija starp galviņu un stumbru, kādi ir sēklinieki, cik smails, garš, resns, stingrs tas ir. Vai priekšādiņa ir. Nav. Bija. Protams, ka tam visam ir nozīme.
Tieši tāda pati, kā sievietes klitora, kaunuma lūpu liekumam, individuālajai, skaistajai smaržai, dibena rieviņai un ciskām.
Zinātnieki nepārtraukti atrod pierādījumus par labu tam, vai peņa izmēram ir, vai tieši otrādi – NAV – nozīmes. Un nebeidzamā cīņa turpinās, gluži tāpat kā diskusijas par lielām vai mazām krūtīm, par smailām, spicām, nokarenām, milzīgām. Lieliem, masīviem dibeniem, skūtām vai neskūtām padusēm. Tas ir milzīgs, smirdīgs, infantils kaujas lauks.
Visbaisākais dalībnieks šajās diskusijās ir bubulis, ko dēvē par “pārkultūru” – overculture. Ar šo trapīgo vārdu apzīmē stāvokli, kad cilvēka personību, viņa patiesās vēlmes – gan sirds, gan dvēseles, gan ķermeņa – nomāc, žņaudz sabiedrības pieņēmumi, redzējums par to “kā jābūt, kā jāuzvedās, kā jāizskatās”. Katrā zemes malā tas ir mazliet savs un tas, protams, padara to tik uzskatāmu un interesantu. Cilts, kurai nekā skaistāka nevar būt par pārbarotu sievietes dibenu, kura dēļ meitenes spiestas ēst melnās miesās. Japāņu stūrainums un mazkrūtība kā skaistuma etalons. Melnākā, baltākā āda. Tikumi, netikumi – robeža starp senču tradīcijām, kurās slēpjas dziļa jēga un rituāla nozīme, un cilvēku izdomātiem pieņēmumiem, kas tiem palīdz kontrolēt un savaldīt apkārtējo pasauli, ir ārkārtīgi trausla.
Pārkultūrā skaists nav tas, kurš izstaro dzīvību, pārliecību, kura ķermenis veido savu īpatnēju proporciju – mazām krūtīm sadziedoties ar lielu pēcpusi vai smalkam, smalkam vīrieša ķermenim nesot patiešām lielu peni. Pārkultūrā skaists nav tas, kas tevi uzbudina, tikai tevi. Un te, protams, es nerunāju par patiesām novirzēm, kas nodara iekāres objektam pāri. Pārkultūrā pie taviem sāniem ir jābūt 90-60-90, lai tur lūzt vai plīst. Vai sešpakai un vienmēr erektētam loceklim. Nekāda kumpumiņa uz deguna, nekādu vasaras raibumu, nekāda saliekta mazā pirkstiņa vai šķības, lieliskas auss. Pārkultūrā mēs mīlējamies ar priekšstatiem, ar pieņēmumiem, dzīvojam pilnīgā matriksā.
Un tāpēc es vēlreiz saku.
Protams, ka peņa un krūšu izmēram ir nozīme.
Vai tad nav nozīmes tam, kādas ir tava mīļotā cilvēka rokas, plakstiņi, pēdas un matu celiņš? Kaut vai uz 20 minūtēm mīļotā. Vai tad nav svarīgi, kā viņa penis ir noliecies uz kreiso pusi un šķībs, sagadājot tev neticamu, dullu baudu? Vai tad nav svarīgi, ka viņas krūtis ir tik lielas, ka viņa pati tās var nolaizīt? Vai tad nav svarīgi, ar ko tu esi kopā un kā jūs viens otru papildināt? Individuāli, personībai saspēlējoties ar personību, īpatnējajam, unikālajam ar īpašo?
Bet, protams. Jo tev nekad nevajadzētu gulēt ar cilvēku, kurš tu negribētu būt. Kura kopskatu, harmoniju tu nemīli kā vienu veselumu.
Un, ja tev viņa penis objektīvi šķiet par mazu, varbūt, ka tu esi viņam par lielu. Un, iespējams, tieši tas ir pamats jauniem atklājumiem, izziņai, spēlēm, kas nesīs tādu baudu. Kādu citi nenormāli precīzie un atbilstošie nekad neatradīs un nepieredzēs.
Bet, protams.
コメント