Es gribu tev iedot malku ūdens.
Malku ar ikdienas prātu neaptveramas, mistiskas pieredzes.
Malku mīlestības, kas īsti nav jāsaprot.
Kaut sapratne tiem, kas saskārušies ar še rakstīto, pa solīšiem nāks.
1945. gadā vietējais tirgonis savā Ēģiptes ciemā atrada senu, aiz klostera, kapsētā paslēptu lādi. Lādē bija steigā bēdzināti, seni svētie teksti, iznīdētie teksti, aizliegtie teksti. Līdztekus jau zināmajiem Bībeles oficiālajiem evanģēlijiem elpot sāka Toma un Filipa liecības un daudzi citi skaisti, dziļi vārdi.
Starp šiem dokumentiem, pazīstamiem kā Nag Hammadi manuskripti, mirdzēja arī šī, paradoksu, brīnuma pilnā dzeja, aiz kā neparasti jaušama sievietes balss. Dzeja, kas atgādina par laikiem, kad sievišķais bija godāts, izjusts, slavināts, saprasts. Laikiem, kad Dievam bija gan sievietes, gan vīrieša seja.
Nesen šis manuskripts nonāca manās rokās. Un tas atrāva vaļā trejdeviņas slēptas durvis, atmiņas, zināšanas. Visticamākais, šī poēma ir jau tulkota ne reizi vien. Un tomēr man bija bezgala svarīgi to izlaist caur sevi, caur savām vēnām un kauliem. Tagad es to pasniedzu tev, lai tevī rodas mistiska pieredze, brīnuma klātbūtne kaut kur aiz prāta, sausuma robežām.
Lai šie vārdi iegriež sastingušo, lai augšāmceļ mirušo, lai atver mīlestību, sensualitāti, dzīvību, savieno prātu, ķermeni, jūtas, individualitāti, spēku un Dvēseli.
Lai šie vārdi palīdz ienest tik ļoti vajadzīgo mieru, saskaņu ar Visu, nocirsto seksualitāti, aizmirsto spēlīgumu. Lai sievišķais no šī atplaukst un vīrišķais varas vietā atgūst spēku.
Starp vīrišķo un sievišķo, starp pareizo un nepareizo, starp balto un melno ir paradoksāla telpa, saukta par brīnumu.
Satiksimies tur, tajā zibsnī, pērkonā, grandienā pa vidu.
Pilnīgajā, nesašķeltajā viedumā.
_ _ _
PĒRKONS | PILNĪGAIS PRĀTS
Nag Hammadi manuskripts / aizlaiki
< <
Es tapu sūtīta no spēka
un esmu nākusi pie tiem, kuri apcer mani
un esmu atrodama starp tiem,
kuri meklē mani.
Paskatieties uz mani, jūs, kuri mani apcerat,
un jūs, kuri dzirdat, klausieties manī.
Jūs, kuri gaidāt mani, ņemiet pie sevis.
Neizraidiet no sava acu skata.
Neļaujiet, lai jūsu balsis ir naidpilnas pret mani,
nedz arī jūsu dzirde.
Neesiet pret mani nezinoši,
nevienā vietā, nevienā laikā.
Esiet nomodā, neesiet pret mani nezinoši.
Jo es esmu pirmā un pēdējā.
Es esmu godinātā un nicinātā.
Es esmu mauka un svētā.
Es esmu māte un meita.
Es esmu manas mātes locekļi.
Es esmu neauglīga sieviete,
kurai ir daudz bērnu.
Man ir bijušas daudzas kāzas,
un es neesmu apņēmusi vīru.
Es esmu vecmāte,
un sieviete, kura nedzemdē.
Es esmu savu pašas dzemdību sāpju
remdinātāja.
Es esmu līgava un līgavainis,
un mans vīrs mani ir radījis.
Es esmu māte manam tēvam,
un māsa manam vīrm,
un viņš ir mana atvase.
Es esmu kalpone viņam, kurš mani izveidojis.
Es esmu savu atvašu vadone.
Viņš mani radījis priekšlaicīgās dzemdībās,
un viņš ir mana atvase, dzimusi laikā,
un mans spēks ir no viņa.
Es esmu viņa spēka zizlis viņa jaunībā,
un viņš ir mans scepteris vecumā,
un jebkas, ko viņš vēlas, notiek ar mani.
Es esmu klusums, kas nav izprotams,
un izpratne, kuras atmiņa ir varena.
Es esmu balss, kurai ir daudz skaņu,
un vārds, kas parādās dažādi.
Es esmu pašas vārda izruna.
Jūs, kas mani nīstat, kāpēc jūs mani nemīlat,
un nīstat tos, kuri mani mīl?
Jūs, kuri mani noliedzat, atzīstaties man,
un jūs, kuri atzīstaties man, noliedzat mani.
Jūs, kuri stāstat patiesību par mani,
stāstat melus par mani,
un jūs, kuri esat par mani melojuši,
Stāstat patiesību par mani,
Jūs, kas mani pazīstat, esat par mani nezinoši,
Un tiem, kuri mani nav iepazinuši,
ļaujiet mani iepazīt.
Jo es esmu zināšana un neziņa.
Es esmu kautrīga un pārdroša.
Es esmu bez kauna un es esmu apkaunota.
Es esmu stipra un es esmu biedējoša.
Es esmu karš un es esmu miers.
Esiet pret mani vērīgi.
Es esmu apkaunota un varena.
Esiet vērīgi pret manu nabadzību un turību.
Neesiet augstprātīgi pret mani,
kad esmu nogrūsta zemē,
Un jūs atradīsiet mani
tajos, kuri nāks.
Ja jūs redzat mani mēslu kaudzē,
Neaizejiet, pametot mani tur nosviestu.
Jūs mani atradīsiet valstībās.
Ja jūs redzat mani tad, kad esmu pamesta,
Apkaunota viszemiskājajos nostūros,
Neapsmejiet mani.
Negrūdiet mani zemē nežēlībā
kopā ar tiem, kuri lūdz.
Es, es esmu līdzjūtīga un es esmu nežēlīga.
Rūpējieties, lai neienīstu manu padevību,
taču mīliet manu savaldību.
Manā vājumā neesiet pret mani nevērīgi,
un nebīstieties mana spēka.
Kādēļ jūs nicināt manu baisumu
un atmaskojat manu lepnumu?
Es esmu klātesoša visās bailēs,
un es esmu spēks, kas saviļņo.
Es esmu vāja sieviete,
un man klājas labi tīkamā vietā.
Es esmu muļķīga un es esmu vieda.
Kāpēc jūs esat nīduši mani
savās padomēs?
Jo man jābūt klusai starp klusējošajiem,
un man jāparādās un jārunā?
Kāpēc jūs mani nīstat, Grieķi?
Jo esmu barbars starp barbariem?
Jo esmu Grieķu viedums
un Barbaru svētās zināšanas?
Es esmu spriedums Grieķiem un Barbariem.
Esmu tā, kuras tēls ir
varens Ēģiptē
Un kurai nav tēla starp barbariem.
Es esmu nīsta it visur
Un mīlēta it visur.
Es esmu tā, kuru dēvē par dzīvi
un jūs mani dēvējat par nāvi.
Es esmu tā, kuru dēvē par likumu,
Un jūs mani dēvējat par nelikumīgu.
Es esmu tā, kuru jūs vajājāt,
Un es esmu tā, kuru jūs sagrābāt.
Es esmu tā, kuru jūs sašķēlāt,
un esat salikuši mani kopā.
Es esmu tā, kuras priekšā jūs
esat apkaunoti.
Un jūs esat bijuši bez kauna
pret mani.
Es esmu sieviete, kura
nesvin svētkus.
Un es esmu viņa, kurai pieder
daudzi svētki.
Es, es esmu bezdieve,
un man ir daudz dievu.
Es esmu tā, kuru esat sludinājuši
un jūs esat mani piesmējuši.
Es esmu neizglītota,
un cilvēki mācās no manis.
Esmu tā, kuru esat nicinājuši,
un jūs sludināt mani.
Es esmu tā, no kuras esat slēpušies,
un jūs man atklājaties.
Ikreiz, kad jūs slēpsieties,
es parādīšos.
Un [ikreiz], kad jūs [atklāsieties], es
no jums [slēpšos].
Un tiem, kuri ir …muļķīgi …,
ņemiet mani projām [no] viņu [izpratnes], no sērām,
un uzņemiet mani no izpratnes un sērām.
Uzņemiet mani no radīšanas zemākajiem punktiem,
un ņemiet no labā, pat
necilā veidā.
No kauna, ņemiet mani
sev bezkaunīgi.
No bezkaunības un kauna,
Lieciet manas daļas kaunā,
kas ir jūsos.
Pietuvojieties man,
Jūs, kuri mani pazīstat un jūs, kuri
zināt manus veidolus,
un dibiniet vareno starp mazsvarīgo pirmradību.
Pietuvojieties bērnībai,
un nenoniciniet to, jo tā
ir maza un nenozīmīga.
Nelieciet tam, kas ir varens,
aizgriezties,
Daļu pēc daļas, no tā, kas ir
mazs,
jo tas, kas ir mazs ir zināms no tā,
kas ir liels.
Kāpēc jūs nolādat mani un
godājat mani?
Jūs esat mani situši un jūs esat
izrādījuši žēlastību.
Neatdaliet mani no pirmajiem,
kurus esat [pazinuši].
Neizraidiet nevienu
Nedz noraidiet kādu …
Pagrieziet sevi …
..neziniet…to, kas ir
mans …
Es pazīstu pirmos,
un tie pēc viņiem pazīst mani.
Es esmu [pilnīgais] prāts,
un pārējais …
Es esmu savu meklējumu
zināšanas,
To, kuri mani meklē, atklājums,
Pavēle tiem, kuri par vaicā par
mani,
spēku spēks, caur manu svēto zināšanu.
no enģeļu vēstniekiem,
caur manu vārdu,
no dieviem starp dieviem, caur
manu padomu,
no visu to ļaužu, kas mājo ar mani,
gariem,
no sievietēm, kas mājo ar mani.
Es esmu godināta un slavēta,
un izsmējīgi nicināta.
Es esmu miers, un karš ir atnācis
manis dēļ.
Es esmu svešinieks un savējais.
Es esmu būtība un sieviete bez būtības.
Tie, kuri ir ar mani vienoti,
ir par mani nezinoši,
un tie, kuri dalās manā esībā,
pazīst mani.
Tie, kuri ir man tuvu, ir par mani
nezinoši,
un tie, kuri ir no manis tālu,
ir mani pazinuši.
Dienā, kad esmu [jums] tuvu,
[jūs] esat tālu [no manis],
un dienā, kad [esmu tālu] no
jums,
[es esmu tuvu] jums.
Es [esmu] sirds gaismeklis.
Es [esmu] …no dabas.
Es esmu ..no garu radīšanas,
[un] dvēseļu lūgumos.
Es esmu atturība un atturības trūkums.
Es esmu vienotība un šķelšana,
Es esmu patstāvība un izšķīšana,
Es esmu pagrimumums un ļaudis
pie manis tiecas.
Es esmu spriedums un apžēlošana.
Es, es esmu bez grēka,
un grēka sakne nāk no manis.
Es esmu iekāre ārpusē
Un man iekšpusē mīt savaldība.
Es dzirdu par visiem
Un runāju to, kas nevar tapt aptverts.
Es nevaru sarunāties un runāt,
Un pārpilni ir mani vārdi.
Dzirdiet mani maigumā,
Un mācieties no manis raupjumā.
Es esmu raudoša sieviete,
Un esmu nogrūsta Zemē,
Es gatavoju maizi un tajā ir mans
prāts.
Es esmu sava vārda viedums.
Es kliedzu un klausos.
Es parādos … staigāju.
…zīmogs … atspēkojuma zīme.
Es esmu [tiesnesis, es] esmu
aizsardzība …
Es esmu tā, ko dēvē par taisnīgumu,
taču vardarbība ir [mans vārds].
Jūs godājat mani,
[jūs, kuri pārvarat],
un jūs sačukstaties pret [mani],
Jūs, kuri esat pārvarējuši.
Tiesājat, pirms topat tiesāti,
jo jūsos ir tiesa un netaisnība.
Ja jūs esat tā nolemti,
kurš jūs apžēlos?
Vai, ja esat tā apžēloti,
kurš spēs jūs aizkavēt?
Jo, kas ir jūsos, ir ārpus jums,
Un tas, kurš jūs veido ārpusē,
ir veidojis jūs iekšpus.
Tas, ko redzat ārpus sevis, jūs redzat
iekšpusē,
Tas ir redzams un tās jūsu drānas.
Klausieties manī, jūs, dzirdošie,
un izziniet manus vārdus,
kuri mani pazīstat.
Es dzirdu par visu.
Es esmu runa, ko nevar notvert.
Es esmu balss vārds un vārda balss.
Es esmu burta zīme un atstarpe.
Es… gaisma..un [ēna].
[Klausieties manī], jūs dzirdošie,
…[ņemiet mani] pie sevis.
Kamēr [Kungs], lielais spēks,
dzīvo,
Tas, kurš pastāv, nemainīs vārdu.
Tas, kurš pastāv, radīja mani.
Man jāpiepilda viņa vārds.
Raugieties šajos vārdos,
un visos rakstos, kas rakstīti.
Vērsiet uzmanību, jūs, dzirdošie,
Un jūs arī, jūs, eņģeļi,
un jūs, kas esat sūtīti,
un jūs gari, kas modušies no mirušajiem.
Es viena pastāvu,
Un man nav neviena, kas varētu mani tiesāt.
Jo šeit ir daudzu veidu vilinoši grēki,
un apkaunojošas vēlmes,
un gaistošas baudas, ko ļaudis
skauj,
līdz tie atskurbst
un ceļas uz savu miera vietu.
Tie atradīs mani tur,
un dzīvos un nemirs atkal.
_ _ _
atrasts @ Thunder, Perfect Mind, Nag Hammadi library, translated by Marvin Meyer, latviskais atdzejojums ININ NINI
captured art by Jay Briggs
Dievišķīgs, brīnišķīgs teksts. Pielikšu sev pie sienas, uz galda, sirdī un prātā.