Tā ir dzīves patiesība, tā ir BUD BLOOM BLOSSOM pārliecība.
Jo vairāk tu dari, jo vairāk vari izdarīt. Visās nozīmēs. Jo vairāk tu dod, jo vairāk tev dod. Jo vairāk tu radi ap sevi mieru, jo vairāk ir miera. Jo vairāk tu priecājies, jo vairāk ir prieka. Jo vairāk slīgsti depresijā, jo vairāk negāciju ir visapkārt. Viss vairojas no tevis paša.
Jo vairāk tu mīlējies, jo vairāk tu mīlējies. Lietas vienkārši ir jāiekustina. Gan pozitīvās, gan negatīvās. Bieži attiecībās ieejam velna ritenī, kad “the more you DON’T FUCK, the more you DON’T FUCK”, jo parādās ilūzijas, aizvainojumi, gaidas, bailes – kā nu būs, kā nu nebūs. Un aiziet – enerģijas ritenis, uh, kā iegriežas. Arī negatīvais griežas un tas, ka NEKAS nenotiek bieži rada atombumbas sekas attiecībās. Tieši tāpat kā tas, KAS NOTIEK.
Protams, ka arī te ir dabīgais cikls – The more you fuck, the more you fuck and then you don’t fuck, but you WILL fuck again. Dabīgais dzīves – nāves – dzīves cikls, kad viss sākas, turpinās, plaukst, tad beidzas un atkal sākas. Un, ja nesākas ar to pašu personu un mīlestību tomēr ir izdevies nogalināt pavisam vai arī tā nekad tur nav bijusi, bet esat dzīvojuši kopā barterī – tu man, es tev. Tad tik un tā. Then you WILL FUCK with another great lover.
Tāpēc pietiek būt tādiem fatāliem īstermiņa nūģiem un aizmirst, ka viss rodas no mums pašiem un visi procesi ir dzīvi – arī mīlēšanās biežums, ritmi, atdzimšana.
Lai dzīvo fuck, fuck, fuck!
Comments