THE BIG BOOK of INTIMACY šoreiz plūst. Vienkārši veļ ārā visu to, kas sēž uz mēles, uz krūtsgaliem, uz klitora un vaigu galos. Šī nu reiz ir izrādījusies tik emocionāla un jokaina sarunas tēma, ka neesam spējīgi domāt. Tikai just. Smalki, bērnišķīgi, samulsuši, impulsīvi, diezgan smieklīgi, maigi. Just.
Vispār smieklīgi, kutinoši un erotiski – divi vienā. Šis ir stāsts par to, ka varam katrs izvēlēties – kas TAS mums ir.
Divi vienā. Un tomēr katrs atsevišķi.
Mulsinoši ļoti.
Mums jums jāatzīstas – pat nedaudz ne no šīs pasaules.
Citas saka – tāda citplanētiešu lieta.
Mēs ķiķinām.
Un tomēr negribam aizskart.
Nekādā gadījumā.
Jo ļoti mīļas viņas ir.
Kaut mulsinošas un spalvainas.
Un noskūtas kļūst vēl, ai, dīvainākas.
Tādas ripināmas, virpināmas, kopā un atsevišķi.
Mēs zinām, kā apieties ar jūsu peņiem.
Tur katra rieviņa ir pazīstama.
Bet ko lai dara ar jūsu sēkliniekiem.
To mēs katra tikai pa savam.
Jo te vajag pareizo otra sajūtu, te mehāniski vēl vairāk, nekā ar peņiem.
Bāc, pat vārda skaista nav un cēla.
Bumbas, olas, oliņas.
Aā, vēl taču arī rieksti.
Būs jāizdomā vārds, skaists un jokains vienlaikus.
Tas taču ir dzīvības pussākums.
Tur mīt pusbrīnums.
CIlvēka puse, miljons pušu, iespēju iespējas.
Sēklinieki anatomiskie.
Raujas uz iekšu aukstumā.
Ārprāts.
Kratās skrienot un nedrīkst pārkarst.
Visās filmās rāda, ka tās dauzīt ir ekstrēmi.
Sāpes esot tādas, ka reibst galva, rauj ciet elpu, neizturami.
Drīkst laizīt, maigi virpināt.
Bet par stipru arī nē.
Mums, meitenēm, šķiet, ka tas ir ļoti neērti.
Tas, ka viņas tur tā ĀRĀ.
Bet jūs esat pieraduši – un tas it kā ir viens vesels un daļa no TĀ.
Patīkami tomēr ļoti.
Kā viņas noteiktās pozās.
Atsitas.
Comments